Savu rakstīšanas stilu vēl nekur neesmu pazaudējis, lai gan studiju laiki nu jau kādu laiku ir aiz muguras (un gan jau arī vēl priekšā).
Tāpēc ķeršos vērsim pie ragiem nekavējoties.
Attēlā fakta vizualizācija:
Atslēgas vārdi: Foo, Fighters, Krakova, autobuss, koncerts, ķertais, kompaška, desmit gadi ozolkoka mucā, sāļā rīsu skābputra.
Satura rādītājs:
- Ievads;
- Personāži;
- Sāļās rīsu skābputras piedzīvojumi;
- Koncerts
- Ballīte poļu benzīntankā 2 h garumā;
- Atpakaļceļš
Ievads
 |
| Foo Fighters logo, ja kāds vēl nezina. |
Šajā gadījumā stāsts ne tik daudz par pašu koncertu, bet gan par visu braucienu kopumā. Ne tikai pats koncerts bija fantastisks, bet arī satiktie personāži mūsu autobusā neliedza pārsteigumus. Mūsu fanu reisa autobusā netrūka dažādu īpatņu, kas viens no otra atšķīrās ar savu unikalitāti. Tad nu nedaudz vairāk par satiktajiem personāžiem lasāms zemāk:
Personāži
"ĶERTAIS" jeb Kārlis - ļoti neparastas uzvedības jaunietis ar noslieci uz pastiprinātu stiprā alkohola (viskija) patēriņu. Patīk runāt "sūdu" un noteikti bija viens no pamanāmākajiem personāžiem fanu reisā. Klīst runas, ka viņš Foo Fighters koncerta laikā esot parubījies. Komentāri lieki...
"DUSMĪGAIS" jeb vārdu viņam neatceros un laikam arī negribēju atcerēties, jo katra mazākā saskarsme ar viņu draudēja izvērsties par karstu strīdu par apmēram pilnīgi neko. Fanu reisa hronikās minēts, ka šis indivīds bijis klaji neapmierināts ar faktu, ka Tauron arēnā (koncerta vieta Krakovā) nepārdod alu (un alkoholu vispār), kā dēļ "dusmīgais" saplēsis savu biļeti un iemetis pārdevējai sejā, aurojot un izsakot savu dziļo neapmierinātību. Koncertā laikam nebija.
Ā, un vēl 0,5 cm grebene.
"ŪSAINAIS" Viesturs jeb vārdu atceros pareizi. Vecis ar īstām amerikāņu dienvidnieku ūsām, kuras viņš nekautrējās iekarināt ikvienā sarunā, kas notika tuvāko 10 metru apkārtnē. Tā jau čalis normāls, salīdzinot ar iepriekšējiem diviem īpatņiem. Pēc runas un visa pārējā nedaudz atgādināja puķu bērnu. Nebija mūziķis?
"BUNDZINIEKS" jeb Mārcis - grupas "Dzelzs vilks" bundzinieks un tamburinators. Brauciena laikā un pīppauzēs izcēlās ar koncertu piedzīvojumu stāstiem un hiperaktivitāti. Ādas jaka.
ŠOFERIS - katram autobusam ir savs šoferis. Šim bija divi. Tikai viens gandrīz vispār nebija redzams. Ja nemaldos, tieši šoferis pašā sākumā pateica (un es citēju):
- "Ja kādam visu laiku vajadzēs dirst, tad slaucīsiet dirsu ar pankūkām!"
(Vai arī tas bija "dusmīgais"? Vairāk pēc viņa izklausās...)
Jāatzīst, šādu teicienu mūsu četrotne dzirdēja pirmo reizi everā. Kosmoss jau pašā sākumā. Bez komentāriem...
Brauciena laikā dusmīgajam čalim reāli noriebās viens no jaunākajiem autobusa pasažieriem - kāds mazais hipsters visu laiku esot prasījis zaļās pieturas līdz pat Polijai. Tā nu radās nākamā pērle, kuru dusmīgais atkārtoja ne reizi vien (un es atkal citēju):
- "Ja tu vēl reizi prasīsi zaļo pieturu, es atvičaju - tu mīzīsi pa ausīm un iemīzīsi visur, kur tev vajag, saprati?!"
Lieki teikt, ka tam jaunajam čalim dusmīgais vēl ilgi nelika mieru. Turklāt ne reizi vien notika neparasti dialogi starp dusmīgo un ķerto. Dusmīgais jau pēc neilgas sarunas vaicāja ķertajam: "Vai tu bieži dabū pa seju? Gan jau, ka jā..."
Personāži bija tiešām neparasti. Vēl bija vairāki klusētāji, kas ar citiem tikpat kā nerunāja. Klusie vērotāji, tā teikt. Gan tie vēl uzpeldēs šajā stāstā.
Sāļās rīsu skābputras piedzīvojumi
Tālāk par mūsu ceļu - izbraucām no Rīgas un parubījāmies (lasi - aizmigām). Es pamodos tikai pie Polijas robežas, ja nemaldos. Pa vidu bija bijis pitstops Kauņā. Mūsu ceļu stiprināja H vitamīns (10 gadus noturēts ozolkoka mucā - garšas un aromāta harmonija!). Pa ceļam ēdu arī cūku dibenus ar kartupeļiem poļu versijā (atsauce uz multfilmu "Cow & Chicken").
Un šeit sākās stāsts par leģendām apvīto rīsu skābputru...
Iepriekš mājās nevilšus biju sagatavojis nedaudz iesālītu rīsu putru. Klāvs to paspēja notestēt vēl svaigu. Es cietos alus zupai, kas mūs gaidīja vēlāk.
Par rīsu putru domāju teju visu ceļu, līdz iedomājāmies, ka jānofiņī (lasi - jāatrod) dakšiņa. Protams, savējo es biju aizmirsis Rīgā. Domāts - darīts! Pēc izkāpšanas Krakovā mums bija kādas 2 stundas līdz koncerta sākumam, tāpēc sākām lūkoties pēc ēdmaņas. Pēc nogurdinošas 30 sekunžu meklēšanas ieraudzījām superlielveikalu teju pāri ielai. Nekavējoties devāmies uz tā pusi.
Nepagāja ne 10 minūtes, kad atradām ne tikai FREE WIFI, bet arī ēstūzi, kur iestiprināties pirms fantastiskā koncerta. Ēdiens bija tiešām baudāms (man bija salami pica) un atrastā dakšiņa solījās lieti noderēt. Tā kā iekšā koncertā asus metāla priekšmetus (arī tik miermīlīgās un nekaitīgās dakšiņas) ienest nedrīkst, liku lietā savu fantāziju un noslēpu jauniegūto priekšmetu pļavā netālu no 4. staba no ielas puses. Droši kā bankā!
Tikmēr rīsu skābputra gaidīja autobusā. Koncertā iekšā netika, jo nebija biļetes...
Drīz vien devāmies iekšā koncerta arēnā - Tauron!
 |
| Lieliskā kompānija ieradusies Krakovā! |
Mūsu vietas bija ļoti labas. Par spīti tam, ka mums bija piešķirtas sēdvietas, es lielāko daļu koncerta pavadīju kājās. Kad tad vēl paārdīsies pie Foo Fighters dzīvajā? :)
Koncerts
Koncerts sākās grandiozi - ar skaļu Deiva Grola brēcienu un lielā aizkara nokrišanu tieši grupas spēlēt sākšanas brīdī. Sākās ar lielisko Everlong! Ā, bija arī iesildošā grupa, kuras nosaukums nevienam no mums neko neizteica (arī tagad vairs neko neizsaka, jo to vairs neatceros). Tomēr arī iesildošā grupa bija laba, neko sliktu par sliktu par viņiem nevaru un arī negribu pateikt).
 |
| Teju miljons cilvēku. |
Tātad - koncerts bija absolūti fantastisks! Atmosfēra bija neatkārtojama un skudriņas (ne īstās) skrēja pār mani kā Useins Bolts skrien pa skrejceļu - ātri un bez žēlastības.
Arēnā bija teju miljons cilvēku.Koncerta programma bija ieplānota jau iepriekš, kas ir diezgan likumsakarīgi. Tālāk informācija Foo Fighters pazinējiem - dziesmas Learn To Fly laikā visiem faniem bija jālidina pa gaisu iepriekš salocītas papīra lidmašīnas, kas tika izgatavotas no iepriekš izdalītajiem flaijeriem. Interesanti, ka Klāva lidmašīna neizturēja tehnisko kontroli. Savukārt pēc tam dziesmas Big Me laikā visiem bija jāiededz savu telefonu (lasi - smārtfounu) gaismas.
Izskatījās visnotaļ ekselenti un iespaidīgi! :)
 |
| Dziesmas "Big Me" laikā. |
Kā jau redzams, daudz bildes šeit netiek liktas, jo tās jūs jau redzat Facebook apcirkņos.
Papildināšu šo rakstu ar vēl nepublicētajām bildēm.
Mēs bijām paņēmuši līdzi arī tālskati, lai savus varoņus varētu redzēt arī dzīvajā un tuvāk. Tas arī lieliski izdevās. Klāvs bija fotogrāfiju operators - virtuālais faķīrs, un viņam pat izdevās uzņemt bildes caur šo tālskati. Deivs Grols un visi citi tika veiksmīgi saskatīti. Bilžu kvalitāte gan nav augstākā, tomēr dzīvē viss tika redzēts skaidri.
 |
| Deivs Grols caur tālskati un zili pleķi, kuru pēc tam vairs nebija. Mistika? |
Ā, un vēl viens kuriozs bija tas, ka pāris mani bērnības draugi arī bija šajā koncertā, tikai stāvvietās netālu no skatuves. Tā nu koncerta sākumā pēkšņi jutu kaut ko vibrējam savā kabatā. Tas bija telefons.
Zvanītājs bija Emīls, kurš teicās mani redzot tribīnēs un mājot ar sarkaniem flaijeriem. Pametu skatienu fanu zonas virzienā, pieliku tālskati pie acs un tiešām ieraudzīju sen neredzēto draugu. Tā neko! Kā viņš mani ieraudzīja tajā cilvēku jūrā, es vēl tagad nezinu. Gan jau ar acīm.
Koncerta laikā tika nodziedātas / izpildītas visas no manām mīļākajām Foo Fighters dziesmām!
Ja kādam interesē, pasniedzu dilstošā secībā:
1. All My Life;
2. Learn To Fly;
3. Everlong;
4. These Days;
5. The Pretender.
 |
| Mežonīgi apmierināts, izārdījies un izdziedājies jaunietis. |
Pēc dažām dziesmām to vairs nevarēja saukt par dziedāšanu, jo balss lēnām un nepiekāpīgi sāka pazust, līdz koncerta beigās varēju vairs tikai paķērkt.
Noteikti bija tā vērts! Koncerts bija super!
2 stundas pagāja kā 10 minūtes (kas, kā labs vīns vai hektors 10 gadus turēts ozolkoka mucā).
Pēc koncerta mūs sagaidīja ne vien superīgas pēc-koncerta izjūtas un neizsakāms saviļņojums par tikko piedzīvoto, bet arī fanu reisa organizatoru kārtējā nolaidība - jau pašā sākumā tika sniegta nepatiesa informācija par braukšanas laikiem un, kā izrādījās, mēs no Krakovas izbrauksim nevis pusnaktī, kā bija plānots, bet gan trijos naktī. Lieki piebilst, ka arī, startējot no Rīgas, mēs izbraucām vismaz pusstundu vēlāk. Patusējām pie arēnas un kaut kad viss autobusa saturs ar kājām devāmies nezināmā virzienā uz mistisku vietu, kas vēlāk izrādījās nejauši atrasts benzīntanks.
Šeit sākās interesantākie notikumi, kas mani jau toreiz motivēja uzrakstīt šo rakstu.
Ballīte poļu benzīntankā 2 h garumā
Izrādās, Polijā alkoholiskus dzērienus drīkst iegādāties arī naktī. Ak, mēs apspiestie latvieši...
Pie kases ātri vien izveidojās rinda; cilvēku rokās bija redzami dažādu veidu un tilpumu dzērieni. Pēc tam bars nedaudz sadalījās 3 grupās - pirmā grupa ar bundzinieku priekšgalā tusēja pie tualetēm un cepumu stenda, otra grupa bija pārstāvēta galvenokārt no redzamākajiem personāžiem ar dusmīgo un ķerto priekšgalā, un trešā grupa vismaz sākumā bijām mēs četri - es, Andžs, Santa, Klāvs. Mēs tusējām pie alus bundžu stenda, kamēr grupa nr. 2 nekavējoties ieņēma vietas pie vienīgās telpā esošās letes. Tā nu, gluži nemanot, šis nomaļais benzīntanks pārtapa par latviešu tusiņu vietu, pietrūka tikai mūzikas pilnam komplektam.
Protams, jau pašā sākumā vajadzēja nocelties ķertajam, kurš izgāza kolu pa grīdu, Tūlīt pēc šī negadījuma tapa, iespējams, spēcīgākais citāts šajā vakarā. Jāņem vērā, ka ķertajam bija (gan jau ir joprojām) ļoti slikta angļu valoda ar mazu vārdu krājumu.
Tā nu iztēlojieties situāciju:
Ķerta paskata un uzvedības čalis pieiet pie kases. Brīdi klusējis, viņš saka savā ķertajā balsī:
- "I need to clean my shit!" ...
Pārdevējas izteiksme esot bijusi ļoti izbrīnīta un viņa esot izskatījusies ļoti apstulbusi, par ko viņu noteikti nevar vainot. Es arī šādā situācijā padomātu, ka ķertā paskata čalis ir pielicis bikses un tagad meklē palīdzību.
Situāciju glāba Santa, kura bija nākamā rindā aiz ķertā, un paskaidroja, ka izlijusi kola un ka tas čalis nerubī angliski. Situācija atrisinājās veiksmīgi - pārdevēja satīrīja ķertā sūdu (lasi - kolu).
Tā mēs tur tusējām vēl labu laiku (kopumā kādas 2h), ik pa laikam nodegustēdami kādu jaunu poļu alus šķirni. Ķertais visu laiku visiem piedāvāja savu kārtējo viskija pudeli (viņš vēl ceļā uz Poliju paspēja vienā pitstopā uz asfalta izšķaidīt 2 (!) neatvērtas viskija pudeles). Protams, visinteresantākās sarunas noritēja pie letes, kur arī mēs drīz vien pievienojāmies. Sarunu epicentrā bija dusmīgais un ķertais. Vienu brīdi tiešām likās, ka dusmīgais ieliks ķertajam pa seju, tomēr situācija tālāk neeskalējās. Ķertais jau ne ar vienu nekasījās, vienkārši dusmīgais bija ļoti uzvilcies.
Viņš visu vakaru nozākāja Foo Fighters koncertu, cik tas esot bijis slikts un neizdevies un ka visi šeit esot atbraukuši uz kaut kādu operu vai baletu pasēdēt. Tajā brīdī es nodomāju: "Jā, laba atziņa no cilvēka, kurš koncertā nemaz neiegāja..." LOL (nekad neesmu lietojis šādu abreviatūru; šoreiz iederas).
 |
| Vienīgais attēls, kurā fiksēts slavenais benzīntanks/klubiņš. |
Atpakaļceļš
Atpakaļceļš sākās pie arēnas. Pirms mums jau bija ieradušies citi noklīdušie latviešu līdzbraucēji, pēc mums ieradās tusētāji no benzīntanka. Kādu laiku patusējām pieturā un tad jau autobuss bija klāt. Bija jau laikam pusčetri no rīta, kad tikai sākām kustēties uz Latvijas pusi. Parubījos.
Pamodos tikai no rīta, kad ārā metās nevis poļu bomži, bet gaišs. Atvēru acis un sapratu, ka no mūsu četrotnes, kas ērti iekārtojusies autobusa pēdējā solu rindā (kā skolas eCkursijās), es biju pamodies pirmais. Neliela deva H vitamīna un možums bija atgriezies. Drīz vien ar teicienu "10 gadus noturēts ozolkoka mucā" pievilināju arī pārējos 3 kompanjonus šī dievu nektāra vilinājumam.
Ar šādu reklāmu vispār cilvēkus var piedabūt uz jebko. Pat Aldari iedzert no rīta un ne tikai.
Atpakaļceļš bija ļooti garš; pitstopu bija pārmērīgi daudz, tomēr ikreiz ar Andžu izkāpām izlocīt kājas. Pa ceļam atcerējos krietnu daļu no sava anekdošu krājuma, garlaicīgi nebija. Pa vidu iespraucās arī Jon Lajoie liriku atcerēšanās 3 personāžu izpildījumā. Vienā no anekdošu stāstīšanas maratona pārtraukumiem Andžs pieminēja teicienu "tur jau ir tā sāls" un man radās ideja par jaunu anekdoti:
- "Dzīvnieku kapsētas apsargs vienmēr zina, kur tas suns ir aprakts"
Ja kādam šāda anekdote ir jau zināma un zināms arī, kur tādu var atrast pirms manis, dodiet ziņu, ņemšu vārdus par autortiesībām atpakaļ ;)
Vienubrīd arī atcerējos par savu rīsu skābputru, kas pacietīgi gaidīja somā. Tā nu izdomāju atvērt šo brīnumaino kasti ar rīsu pļurē līdzīgu veidojumu un pasmaržoju to. Likās varbūt pat ēdams. Andžs un Klāvs jau sāka ierēkt. Nākamajā mirklī es iekodos sāļajā rīsu skābputrā...
Varbūt, ka nevajadzēja, jo 1) tā bija nenormāli pārsālīta pirmskoncerta vakara steigā un 2) es pats kratījos smieklos, kas man vēl jo vairāk palīdzēja aizrīties ar tiem glupajiem rīsiem. Jo vairāk smējās mani čomi, jo vairāk smējos es pats. Aizrīšanās turpinājās, es turpināju kāsēt, bet mani draugi - smieties un sist man pa muguru. Vesela komēdija. Beigās attapos ar no rīsiem tīru muti un dažiem rīsiem kuņģa ejā. Laba skābputra! :)
 |
| Rīsu skābputras kopbilde ar koncerta biļeti. Un poļu dakšiņa. kuru pēc koncerta atradu sveiku un veselu. |
Epilogs
Vēlos pateikties 3 saviem lieliskajiem draugiem - Klāvam, Andrim un jo īpaši Santai - par lieliskajām 2 dienām ceļā uz un no Foo Fighters koncerta! Pateicoties viņiem šis ceļš bija neatkārtojami jautrs un patīkams, cik vien tas autobusā bija iespējams. Santai īpašais paldies par biļetes nopirkšanu jau vasarā, kad es vēl nevarēju galvot, vai es maz tikšu! Super! :)
 |
| Šis bija SUPER! |
Ar šo izbraucienu es beidzot piepildīju vienu no saviem kvēlākajiem bērnības sapņiem - redzēt Foo Fighters dzīvajā! Vēl tagad gara acīm redzu koncerta arēnu un pašu koncertu tajā. Bija fantastiski!
Veidojot šo rakstu mani joprojām pārņem koncerta reibinošā prieka sajūta, un vakaros pirms gulētiešanas joprojām atceros koncerta burvību un šo fantastisko piedzīvojumu!
Paldies visiem, kas palīdzēja jebkādā veidā tikt šī sapņa piepildīšanai tuvāk (tajā skaitā brālim Andrim B.)!
Long Live the Foo Fighters!
Prieks, ja izlasījāt līdz galam!
Ja patika, varbūt atsākšu rakstīt biežāk ;)
