sestdiena, 2015. gada 4. aprīlis

Gadi skrien kā stirnas un es tiem līdzi (7. semestris)

Labdien, dārgie lasītāji!

Ne mirkli neesmu atpūties no bezgalīgajiem jautājumiem par manu blogu - Kad tu atkal kaut ko uzrakstīsi? Par ko būs nākamais stāsts? Cik alus tev nopirkt? utt.
Visam savs laiks, draugi! :)

Vispirms labošu nepiedodamu kļūdu (pats sev gan esmu jau paspējis piedot) un ielikšu vienu ļoti īpašu bildi no pirmajiem trīs kursiem, kuru biju aizmirsis ielikt iepriekšējā rakstā, - vienu no ļoti retajām lieliskās A409 istabas iemītnieku kopbildēm Akoju Oktoberfestā:

Šie vīri no 409 agrāk bija vīri no 409.
Visi pieci...

Šoreiz stāsts ir par to, kā tad man ir gājis šajā pēdējā semestrī (daļēji ar kājām), kur es esmu bijis (lielākoties kojās) un ko es esmu darījis (teju visu)!

Šo delikāto hroniku papildinās ļoti diskrēta rakstura bildes un foto attēli, kuriem pievienoti īsi un visnotaļ ekselenti apraksti, kas jūsu viedās smadzenes pārlieku neapgrūtinās. Neesat jogurts.

Tātad: tas viss sākās reiz sensenos laikos pagājušā gada septembra sākumā (laikam 4. septembrī), kad es beidzot ierados savā vairs ne jaunajā Valmieras rezidencē Akojās.

Nule atgriezies no islandiešu zemēm, ar joni metos ViA studentu dzīves virpulī savā Valmieras rezidencē - Akojās. Lai gan istabas vairākkārt ir tikušas mainītas (501, 409, 402, 505), tomēr Akojās vienmēr ir bijusi tā īpašā sajūta, kas liek justies kā mājās un liek iet uz Torni sev vien zināmu iemeslu dēļ. Parasti, lai atvērtu kādu iemeslu.

Vispār semestris izdevās diezgan raibs un aizraujošs! Pēc pāris gadu pārtraukuma beidzot atkal kojās parādījās aktīvāki pirmkursnieki (paši zina, par kuriem šeit runa), kuri ar patiesu interesi palīdzēja organizēt Akoju ballītes. Biju pēdējais, kurš vēl uzņēmās ballīšu rīkošanu Akojās, tāpēc centos nodot savu nemateriālo mantojumu pienācīgās rokās. Lai izdodas! ;)



Aļboms sākas šeit:

TOV4

Protams, uzturējām sensenās Vilkaču spēles tradīcijas.
Tā Vilkaču spēle izskatās no ārpuses (5. stāvā).
Alise - Čalise un viņas ietinamais dvielis.
Random ballītes ar Kaspara T. gaismām nebija retums.
Šeit LAN-Party vizualizācija COD geimeriem.
Annuālais ViA Kāju rallijs 2014. 
Stiprāko 10 rallistu selfijs ar pēdīgo bačoku.
Labs skuvums.
Aizbraucām Galgausku apciemot (FB ir attēliem bagāta galerija).
Grupas foto uz "sēnes" jebšu raķešu šahtas Galgauskas bāzē.
Spaidermenā un raķešu šahtā.
ViA jubilejas balle. 4 staltākie vīri everā.
Jauna tradīcija izveidojās - spēļu vakari Akojās.
Zoles galds pa kreisi; vīru zoles mači notika regulāri.
Leģendāra bilde - slavenais Jumja taksis beidzot tika aizvilkts no koju laukuma.
Teju visu gadu nostāvēja zem balkoniem, uz asfalta vēl ilgi bija redzams ierūsējis četrstūris...
Uz mašīnas pat auga zāle + muzikālās sistēmas sen nogopītas.
Kad vien tas bija iespējams, mūsu istabā laistījās ballīšu gaismas.
Arī tad, ja pašas ballītes nemaz nebija.
Skats no āra iespaidīgs.
Dzīres @ Cimze's.
Saradās elitāri viesi. Mums uz visiem viena...
Atzinības raksts un rožu klēpis Latvijas Tūrisma forumā 2014.
Brašie censoņi pēc apbalvošanas. Atkal biju vienīgais vīriešu dzimtes pārstāvis apbalvojamo vidū.
Leģendārās mehu ballītes leģendārie mehu dzērieni.
MEHI!
Lieliskā Ziemassvētku balle un TOV4 vēl bez bakalaura grāda.
Jaunā 2015. gada sagaidīšana sākās ar Klāva un Ingunas apbalvošanu.
19 pilnīgi normāli cilvēki iepozē Jaungada bildei.
Lieliskais 2015. gads tika sagaidīts lieliskā kompānijā jau 3. gadu pēc kārtas.
Tā turpināt! :)
Protams, kur tad bez BD rakstīšanas...?
Vai vēl labāk - BD pabeigšanas un nodošanas?
Priecīgie tūristi pēc BD veiksmīgas aizstāvēšanas.
Ne tikai BD vien tika veiksmīgi izcīnīts šajā laikā! :)
Izlaiduma diena sākās ar neformāli svinīgo runu teikšanu.
Apdeits no izlaiduma skatuves Vol.1.
Apdeits no izlaiduma skatuves Vol.2.
Brīvprātīgo absolventu pulciņš - TOV4.
Ilgvars paspiež roku - bakalaura grāds ir oficiāli iegūts.
Un nē - es neraudu, man svīst acis, jo tur bija karsti.
Priecīgie cilvēki ir priecīgi!
Šeit tas pats, tikai Cukurballē (mums - izlaiduma ballē).
Kad paliek garlaicīgi, lietas jāpadara interesantākas.
Šeit balles vidū izdomāju 20 sekundēs savākt random čomus uz kopbildi.
No žanra "20 cilvēki 20 sekundēs".
Uz ko es esmu aizskatījies bildē, ir neskaidra aizdoma...
Pēdējā vizīte Akojās - ciskudriļļa atvadas un ceļš uz Smilteni marta sākumā.

Tas īsumā viss par manu 4. bakalaura studiju gadu, ko gan drīzāk jādēvē par pusgadu.
Kopumā 4. kurss vērtējams kā pat ļoti izdevies! Netrūka ne ēverģēlību, ne lielisku cilvēku apkārt, ne akadēmisko panākumu! :)

Šeit seko neliels pielikums ar atsevišķām bildēm, kas arī pieskaitāmas šai galerijai.


PieLIKUMS


Iespēju robežās tika apmeklētas BK ViA spēles LBL2 ietvaros.
Manā klātbūtnē 80% gadījumu gūtas uzvaras. Statistika nemelo...
Joprojām neatrisināta mistērija - apmēram mēneša garumā ViA velo novietnē šis pelēkais ciksudrillis tika uzstājīgi novietots cieši blakus manam ciskudrillim. 
Lai gan visas pārējās vietas ir brīvas...
"Vai es tieku izsekots?" - šāds jautājums uzpeldēja manā apziņā uz brīdi.
Vaininieks (-ce), iespējams, meklējams Z kojās.
Decembrī nejauši uzgāju senu draugu - manu veco pludmales beņķi, kurš glabājās 402.
Nedaudz palietoju un tad to visžēlīgi nodevu mantojumā nākamajām paaudzēm.
Last, but not the least - A409 leģendārais zīmogs uz 4. stāva balkona sienas.
Patīkamas atmiņas :)

Kopumā studijas Vidzemes Augstskolā un dzīvošanu Akojās atcerēšos tikai ar labākajām atmiņām - iegūts daudz lielisku draugu, lieliska dzīves un akadēmiskā pieredze, jauna iesauka jau 1. kursa pašā sākumā un vēl daudz citu labu lietu! :)

Zemāk redzams atsevišķs raksts par to, kā tad radās mana iesauka "Cimze".
Atzīšos, man ir apnicis katram atsevišķi stāstīt par šo fenomenu, tāpēc vienkārši izlasiet paši! :)

Nobeigumā citāts no @cinisms twitter akounta arhīviem:
"Es zinu, ka esmu to teicis jau iepriekš, tomēr pateikšu to vēlreiz - es zinu, ka esmu to teicis jau iepriekš..."
Priecīgu lasīšanu!

Cimzes faktors alias fenomens

Ir pienācis tas laiks, kad ir pienācis tas laiks - atklāšu plašākai sabiedrībai savas iesaukas rašanās leģendu, cik nu spēju to atcerēties.
Centīšos pieturēties diskrētuma labākajām tradīcijām.

Esmu saņēmis neskaitāmus jautājumus par savas iesaukas izcelsmi:
- "Kā radās tava iesauka?"
- "Pag, Cimze nav tavs uzvārds?"
- "Kāpēc tevi nevar atrast sociālajos tīklos (meklētājā ierakstot "Jānis Cimze")?"
- "Kāds ir tavs noslēpums?"
- "Cik sen jau tevi tā sauc?"
- "Huļi tā...?"

Izraksts no viena senāka raksta, kuru tomēr nepublicēju, bet atstāju personīgai piemiņai:

"Viens no spilgtākajiem pasākumiem pirmajā kursā, kas ir palicis manā atmiņā, ir SZF (tolaik - Sociālo zinātņu fakultāte) karnevāls vai masku balle iekš Chill-Inn (kurš diemžēl vairs neeksistē) kopā ar SZF pasniedzējiem. Tā bija lieliska ballīte, turklāt mans pirmais pasākums, kur es pirmo reizi publiski parādījos ar segvārdu CIMZE.

Kā tad īsti radās šī iesauka?

Diezgan vienkārši.
Nevaru garantēt, ka mana versija ir pilnīgi precīza, tomēr es varu censties izskaidrot šo mistēriju.
Tas sākās tālajā 2010. gada septembrī, kad mēs bijām T-10 ēkā un gaidījām eksāmenu vai tā rezultātus - precīzi neatceros. Atceros vien to ka šis pārbaudes darbs (varbūt ne eksāmens) bija diezgan briesmīgs, tāpēc mēs neatturējāmies no dažādu izejas variantu izvērtēšanas. Viens no variantiem bija uzkomponēt kādu daiļu skaņdarbu par šo eksāmenu un es laikam pa jokam pieteicos to izdarīt. Tad Ralfs, ja nemaldos, izteica frāzi: "Tu jau kā Jānis Cimze varētu uzkomponēt". Un ar to pietika. Pasmējāmies par šādu komponēšanas iespēju arī ar citiem kursa biedriem (tolaik moderni teikt - piedūrāmies) un tā tas aizgāja...
Jau septembra beigās tuvākajiem studiju biedriem es biju zināms kā Cimze, pašam nevajadzēja darīt pilnīgi neko, lai šī iesauka nostiprinātos uz ilgiem laikiem.
Vēl šobaltdien Vidzemes Augstskolā ir sastopami tādi indivīdi, kas tiešām domā, ka mans īstais uzvārds ir Cimze.
Atceros, ka man pat cilvēki ir teikuši "Wow, tas gan ir stilīgi, ka tev uzvārds ir tāds pats kā tam komponistam!" Pēc šiem izteikumiem sākās izskaidrošanas darbi, kas atkāra ne vienu vien žokli.
Pat dažiem ViA pasniedzējiem šī iesauka ir iepatikusies (piemēram, Ilgvars Ā. mani pēdējos gados regulāri stāda priekšā kā Jāni Cimzi vai Cimzes kungu)."

PUNKTS.

Drīzumā publicēšu rakstu par saviem velo-piedzīvojumiem martā Smiltenes apkārtnē.
Tur ir, ko redzēt! ;)
Paliec tūnēts!