Sveiki, dārgie kolēģi! Sveiki arī lētie kolēģi un Edžus no Tintes!
Septembris ir sācies ar pamatīgu vērienu un jāpilda solījums par nākamā ieraksta blogā ierakstīšanu.
Paldies!
Bet, ja godīgi, šī gada septembra sākums atkal ir bijis neaizmirstams - ar jauno @A409_live memberu Mārci ieradāmies Valmierā 1. septembra pēcpusdienā un uzreiz metāmies Akoju Hektora & citu gardu dzērienu radītajā virpulī. Jaunā gaļa šogad laba - prieks iepazīties!
1. septembris Akojās sākās nekavējoties. Protams, ar Torņa apmeklējumu. Drīz vien saradās pilna 409 istabiņa ar lustīgiem ļaudīm ar sārtiem sejas vaigiem un stikla iepakojumiem rokās. Bija prieks gan par vecajām sejām (Norkijs, Andžs u.c.), gan arī par jaunajām. Sarunām kļūstot skaļākām, ballīte vērsās plašumā un izvērsās vēl tālāk - pa nakti tika nokļūts līdz tintei; arī bārā pabiju.
Bārā Tinte nevilšus iepazinos ar kādu Latvijas olimpieti, kurš šogad pabijis Londonas olimpiskajās spēlēs. Starp mums nekavējoties esot nodibinājusies draudzība un es viņam izkratīju sirdi par olimpisko spēļu rezultātiem. Laikam sapratāmies labi. +Akojās iepazinos ar kosmētikas burvību.
2. septembris atsākās atkal Akojās, kur Andžs mani pamodināja pašā labākajā veidā, kādā kādu vien iespējams pamodināt, turklāt jau 2. reizi - ar Hektora maigo pieskārienu, pieliekot glāzi šī dievišķā dzēriena man pie deguna. Pamodos nekavējoties, iestiprinājos, un devāmies vākt baru iešanai uz Gaujmalu. Notika mierīga pasēdēšana, pamakšķerējām...
Vakarā atkal ballīte Akojās, čiki briki.
3. septembrī pie skolas svinīgais. Sapucējāmies un uz skolu. Tur satiku sen neredzētas sejas, kā arī manīju sava jaunā čoma no Tintes kolēģi. Vēlāk, protams, Memītis ar visu tā burvību un daiļumiem, kas tur bija redzami. Smuki. Nevilšus izdevās pievienoties BV jaunuļu pasēdēšanai Valterkalniņā, kur gan ilgi neuzkavējāmies. Vēlāk parādījāmies Akojās, ieradās Andžs ar Riču un 2 Hektoriem, jautājumu nebija.
Pabazarējuši ar Annām A402, devāmies uz L kojām, kur notika vakara mērce.
Lai gan biju nozvērējies vairs savu kāju nespert Flyzone, tomēr devos uz turieni, kur bija daudz draudzīgu cilvēku. Patika. Atgriežoties uz Akojām, satikām draudzīgus cilvēkus spilgtās uniformās un ar uguņiem uz jumta. Viņiem mūsu mašīna likās aizdomīga. Kamēr notika pārrunas, es atkal atradu jaunu čomu uniformā, sapīpējām. Ozoliņa vārdiem - manai bezkaunībai neesot robežu. Es tam oponēju un palieku pie sava, ka esmu diskrēts. Punkts.
4. septembris iesākās, pamostoties citā stāvā. Lieki nesamulsis, devos atpakaļ uz savējo. Dienas gaitā pabijām svarīgās Valmieras iestādēs, man ir jauns hobijs - eksistēt.
Sākās atdzīvošanās periods manā dzīvē, iegūti jauni čomi, iepazīti jauni studenti - viss ok!
Pirmās lekcijas, protams, miegaini, bet nebija slikti.
Centos pastāstīt mierīgā garā, bet mērces šajās dienās bija pāri malām!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru